- Kā cilvēki pavada brīvo laiku digitālajā vidē?
- Autovadītāju atbildes, kāpēc ziemā izlādējas akumulators
- Jauns mēness Mežāzī 2026. gada 18. janvārī: Kas jāzina zodiaka zīmēm
- Kāpēc marinēti gurķi vidū kļūst tukši un kā saglabāt to kraukšķīgumu
- Cik ilgi kaķi spēj atcerēties savus saimniekus: atmiņas procesi un galvenās pazīmes
Kariņš ”Nākamajā COVID-19 vilnī nevakcinētajiem atlaides netiks dotas!” Kas būs gaidāms..
Related Post
- Kā cilvēki pavada brīvo laiku digitālajā vidē?
- Jauns mēness Mežāzī 2026. gada 18. janvārī: Kas jāzina zodiaka zīmēm
- Cik ilgi kaķi spēj atcerēties savus saimniekus: atmiņas procesi un galvenās pazīmes
- Ziemas afirmācijas panākumiem: Kā vārdi maina jūsu dzīvi
- Horoskops 17. janvārim: Svari – bailes, Ūdensvīrs – neveiksme
Nākamajā Covid-19 vilnī Latvijas valdība neplāno vērt ciet ekonomiku, taču nevakcinētajiem valsts iedzīvotājiem daži pakalpojumi būs grūti pieejami, šorīt Latvijas Radio sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
“Es neko vairs nevēlos slēgt ciet,” izteicās politiķis, skaidrojot, ka nākamajā Covid-19 saslimstības vilnī valdība neplāno vērt ciet ekonomiku un neplāno neklātienes mācības.
Pēc Kariņa vārdiem, pret Covid-19 vakcinētiem cilvēkiem valdība neplāno nekādus ierobežojumus, bet nevakcinētajiem vairāki pakalpojumi varētu būt grūti pieejami, īpaši iekštelpās, piemēram, sabiedriskā ēdināšana, kultūra un izklaide u.tml.
Ja mums ir svarīgi, lai neaug saslimstība un mirstība no Covid-19, ejam vakcinēties, mudināja premjers un atgādināja, ka Latvijai ir tūkstošiem vakcīnu pret Covid-19 devu, kuras izmantot, lai pasargātu sevi no saslimšanas un nodrošinātu ierastā dzīves ritma pieejamību.
Runājot par pašlaik Saeimā skatāmajiem grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, premjers izteicās, ka tie esot pārprasti, jo ar izmaiņām netikšot noteikta obligāta vakcinācija, bet runa esot par profesionālu pienākumu atsevišķās profesijās neapdraudēt klientus.
Lasi vēl: Atklāj iespējamo baņķiera Buimistera pēkšņās nāves iemeslu – interesanta versija
Prasīts, vai šādas prasības būtu jānosaka ne vien mediķiem, sociālajiem aprūpētājiem un pedagogiem, bet arī citās valsts iestādēs, kas sniedz pakalpojumus cilvēkiem, Kariņš atbildēja visai izvairīgi, gan piebilstot, ka vislabāk būtu, ja abas puses būtu pasargājušās.


